Vīrieši dotu priekšroku savas sapņu mājas celšanai pie dabas krūts, savukārt sievietes labprāt iegādātos villu Jūrmalā. Tādas ir Latvijas iedzīvotāju pamatvēlmes, izvēloties premium klases nekustamo īpašumu. Par to liecina Snapshots* un premium klases nekustamo īpašumu jomā strādājošā uzņēmuma Baltic Sotheby’s International Realty veiktās aptaujas dati.
Saskaņā ar Baltic Sotheby’s International Realty aptaujas datiem 27% Latvijas iedzīvotāju iegādātos privātmāju Rīgā, 27% – galvaspilsētas apkaimē un vēl 27% – apbūves gabalu gleznainā vietā. Vismazāko interesi Latvijas iedzīvotājos (tikai 6% respondentu) raisa dzīvoklis Jūrmalā. Turpretim ārzemju pircējiem tieši šī nekustamā īpašuma kategorija šķiet vispievilcīgākā.
Aptaujā atklājās ievērojamas atšķirības starp to, kā vīrieši un sievietes uztver premium klases nekustamo īpašumu. 33% stiprā dzimuma pārstāvju iegādātos zemes gabalu gleznainā vietā un uzceltu tur savu sapņu māju. Līdzīga vēlme ir tikai 22% sieviešu. Savukārt 26% sieviešu izteica vēlmi iegādāties villu Jūrmalā, un vīriešu vidū šādu vēlēšanos pauda tikai 12%. Tomēr jāatzīmē, ka daiļā dzimuma pārstāves spēj pielāgoties apstākļiem un ir gatavas piekāpties. Pēc aptaujas datiem, 26% sieviešu atzina gatavību iegādāties māju Rīgā un vēl 26% – tās apkaimē.
Baltic Sotheby’s International Realty eksperti norāda, ka Latvijas iedzīvotāji ir ārkārtīgi pieķērušies savai pašreizējai dzīvesvietai. Tādēļ viņu sapņu premium klases nekustamais īpašums atrodas gandrīz turpat, kur viņi pašlaik dzīvo. 39% rīdzinieku vēlas iegādāties māju Rīgā, 32% mazpilsētu iedzīvotāju un 30% laucinieku iegādātos zemes gabalu pie dabas krūts.
„Latvijas iedzīvotāji sākuši aktīvi interesēties par premium klases nekustamā īpašuma iegādi tikai šogad, tomēr parasti šāda veida objektus pērk ārzemnieki,” norāda Baltic Sotheby’s International Realty līdzīpašniece Ilze Mazurenko. „Viņu vēlmes iedalāmas aptuveni šādi: pieaugušu bērnu vecāki sev parasti iegādājas apartamentus vai māju Jūrmalā noteiktā attālumā no trokšņainās Jomas ielas, savukārt bērniem viņi iegādājas dzīvokļus Rīgā vai Jūrmalā.”
„2010. gada aprīlī ienākot Baltijas tirgū un atverot biroju Rīgā, mēs apzinājāmies, ka augstvērtīga nekustamā īpašuma tirgus Baltijas reģionā un pieprasījums pēc šāda veida īpašuma vienmēr būs stabils,” norāda Baltic Sotheby’s International Realty valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs. „Mums svarīgi bija arī nodrošināt mūsu nekustamā īpašuma jomas pakalpojumu pieejamību starptautiskajiem Sotheby’s International Realtyklientiem Baltijā.”
Baltic Sotheby’s International Realty Lietuvas birojs atrodas vienā no Viļņas labākajiem biroju centriem – Pirkliu Klubas, kas atrodas Gediminas prospektas 35. Šis prospekts savieno Viļņas vēsturisko centru – Katedrāles laukumu ar Seima ēku.
Baltic Sotheby’s International Realty Viļņas pārstāvniecības priekšgalā ir vadošie partneri Pauļus Gebrauskas (Paulius Gebrauskas) un Mariuss Bružas (Marius Bružas).
Saskaņā ar jaunākajiem Latvijas Republikas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem kopējais ārvalstu investīciju apjoms Latvijas ekonomikā ir 347 milj. latu. Kopējais investoru skaits – aptuveni 1700, neskaitot viņu ģimenes locekļus.
"Kopējais ārvalstu investīciju apjoms Latvijas nekustamajā īpašumā veido 38 milj. eiro. Saskaņā ar mūsu datiem nekustamā īpašuma sektorā jau šobrīd papildus ieguldīti 1,5 milj. eiro. Daudz investīciju projektu atrodas izskatīšanas vai analīzes posmā, un to summa var sastādīt līdz 10 milj. eiro šogad vien. Vislielāko interesi izraisa objekti 143 – 200 tūkst. eiro vērtībā. Šajā segmentā noslēgti 68% darījumu. 200 – 350 tūkst. eiro intervālā – 20% darījumu, virs 350 tūkst. eiro – aptuveni 12% darījumu,” stāsta Vestards Rozenbergs.
A/S „Padva un Partneri Baltija” valdes priekšsēdētājs Mihails Parinovs (Михаил Паринов) norāda:
„Mūsu datus apstiprina valsts iestāžu skaitļi – lielākā daļa investoru ir Krievijas pilsoņi – aptuveni 75%. Aiz viņiem spēcīgas pozīcijas ieņem Ukrainas un Kazahstānas pilsoņi. Tomēr citas pasaules lielvaras nav aktīvi pārstāvētas. Tas viss skaidrojams ar plašo krievu valodas izplatību Latvijas teritorijā. Savukārt lielākā daļa [investējušo] Krievijas pilsoņu ir Maskavas un Sanktpēterburgas iedzīvotāji. „Vistālākais” austrumu investors dzīvo Dienvidurālos. Otras Sibīrijas puses un Tālo Austrumu iedzīvotāji acīmredzot kaļ savus dzīves plānus, orientējoties uz Ķīnu un Āzijas dienvidaustrumu valstīm.”
Saskaņā ar viņa teikto 15% investoru ir vecumā līdz 30 gadiem. Salīdzinoši lielais šīs grupas īpatsvars skaidrojams ar pieaugušo bērnu faktoru, tas ir, lielākā daļa (3/4) ir pilngadīgi bērni, kuri investējuši kopā ar vecākiem vai uz viņu rēķina – vecuma grupa no 30 līdz 45 gadiem veido 52% no kopējā investoru skaita; no 45 līdz 60 gadiem –27%; virs 60 gadiem – aptuveni 6%.
Vidējā statistiskā investora ģimene ir laulāts pāris un divi bērni. Visiem investoriem ir vismaz viena augstākā izglītība. Interesanti, ka 60% ir ieguvuši humanitāro izglītību un tikai 40% – tehnisko. Aptuveni 60% investoru ir algoti darbinieki, kuri uzņēmumos ieņem vadošos amatus, un pārējie 40% ir uzņēmēji, kuri uzņēmējdarbību veic patstāvīgi.
Investoru, kuri ieguvuši uzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām, darbības joma
23% – apkalpojošā sfēra (transports, izglītība, veselības aprūpe, radošās profesijas u. tml.)
18% – finanšu nozare (bankas, investīciju un apdrošināšanas uzņēmumi)
18% – tirdzniecība (vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība)
14% – celtniecība vai nekustamais īpašums
10% – rūpniecība
10% – mājsaimnieces
7% – juristi un konsultanti.
Pirmskrīzes periodā, jeb tā saucamajos treknajos gados, attīstītāji uz pastāvīgā cenu kāpuma fona centās „izspiest” pēc iespējas vairāk no katra zemes gabala kvadrātmetra, uz kura tika īstenots kāds projekts. Tādēļ dzīvojamo platību projekti tika attīstīti, ņemot vērā maksimālo pieļaujamo apbūves normu. „Būvobjektiem ne vienmēr bija skaidrs ekonomiskais pamatojums ilgtermiņa perspektīvā,” norāda Vestards Rozenbergs.
Saskaņā ar viņa teikto šobrīd jauno projektu tirgū ir vērojama jauna tendence – katrs jaunais projekts ir paredzēts konkrētam galapatērētāju segmentam.
Tādējādi 2/3 projekta „Ģipša fabrika” (Ķīpsalā) pircēju ir ārvalstu pilsoņi. Viņiem patīk šī klusuma un miera oāze tiešā vecpilsētas tuvumā. Cita pircēju kategorija ir aktīva, lietišķa dzīvesveida piekritēji. Viņiem attīstītāji realizējuši projektus Antonijas ielā 11, Alberta ielā 1 un Vīlandes ielā 8.
Turklāt, samērā lielas pasaules sabiedrības daļas tiekšanās uz „ekostilu” veicināja arī projekta „Pērle” rašanos. Mazā Baltezera krastā izvietotais projekts piedāvā mūsdienīgu infrastruktūru un dzīves kvalitātes līmeni faktiski pie dabas krūts.
„Reizēm ir diezgan grūti izprast pircēju prasības. Ar šo faktu skaidrojama arī kāda cita jauno projektu attīstības tendence. Tagad kā vēl nekad ir pieprasīti profesionālu nekustamo īpašumu jomas speciālistu, kā arī jaunu projektu attīstīšanā pieredzējušu ekspertu pakalpojumi,” piebilst Vestards Rozenbergs.
„Lielāko daļu jeb 34% no kopējā darījumu skaita veido īpašums vērtībā līdz 200 tūkst. eiro,” norāda Baltic Sotheby’s International Realty valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs. „17% – dzīvojamā platība 200 – 300 tūkst. eiro vērtībā, 8% – gan 350 – 500 tūkst., gan 500 – 700 tūkst. eiro vērtībā.”
Vairums pircēju ir ārzemnieki. Taču 2012. gadā bija vērojama vietējo pircēju skaita pieauguma tendence.
Saskaņā ar Vestarda Rozenberga teikto ārvalstu investoru pieprasījumu skaits pērn salīdzinājumā ar 2011. gadu divkārt pieaudzis. „Mēs pieņemam, ka darījumu skaits pieaugs arī 2013. gadā,” uzskata V. Rozenbergs.
To faktoru vidū, kuri var iespaidot pieprasījuma pieaugumu ne tikai pēc dzīvojamās, bet arī komerciālās platības,Baltic Sotheby’s International Realty eksperti min grozījumus likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. Tie stājušies spēkā ar 2013. gada 1. janvāri un sniedz labvēlīgu augsni korporatīvajām investīcijām, atvieglojot dividenžu izmaksu procesu un padarot Latviju vēl pievilcīgāku starptautiskām holdinga sabiedrībām.
Taču noturīgajam ārējam pieprasījumam pēc Latvijas nekustamā īpašuma objektiem var kaitēt nevis politiskās kolīzijas, bet gan dārgo īpašumu saimnieku uzvedības īpatnības. Par to liecina Latvijas konkurētspējas attīstības fonda* sadarbībā ar uzņēmumiem Baltic Sotheby`s International Realty, Real Estate Jurmala un NIRA Fonds veiktā pētījuma rezultāti.
Ekspertu lēmumu veikt šo pētījumu rosināja fakts, ka pieaudzis tādu gadījumu skaits, kad potenciālie pircēji ir spiesti atteikties no darījumiem.
Piemērs no profesionālās dzīves: Investors marta sākumā plāno iegādāties māju Jūrmalā, lai to nedaudz izremontētu un jūnija sākumā ievāktos. Ir atrasts piemērots objekts, darījums ir gandrīz noslēgts, un jaunais īpašnieks ir gatavs doties uz māju, lai noteiktu nepieciešamo remontdarbu apjomu. Iztēlojieties viņa izbrīnu, kad mājās viņu sagaida jauna sieviete ar bērnu rokās.
Izrādījās, ka tie ir īrnieki, kuriem, savukārt, nepatīkamu pārsteigumu sagādāja fakts, ka māja tiek pārdota, kā arī tas, ka potenciālais pircējs neplāno pagarināt ar viņiem īres līgumu.
Esošajam mājas īpašniekam, kurš nolēma māju pārdot, pat prātā neienāca doma, ka saskaņā ar līgumu viņš var izlikt īrniekus tikai tad, ja par to izsniegts brīdinājums pusgadu iepriekš. Viņa gadījumā – ne ātrāk kā septembrī. Taču tas ir pretrunā ar potenciālā pircēja vēlmi ievākties jau vasaras sākumā.
Nevērība pret dokumentiem un pareizu juridisko noformēšanu.
Neskatoties uz lielo piedāvājumu skaitu, „sava” nekustamā īpašuma meklējumi aizņem samērā ilgu laiku. Tādēļ, kad pircējs ir beidzot izvēlējies objektu, ir ļoti nepatīkami, ja darījuma noslēgšanai traucē dažādi juridiska rakstura „sīkumi”.
„Īrnieki ar spēkā esošu īres līgumu rokās ir tikai viens no daudzajiem piemēriem,” situāciju komentē Baltic Sotheby`s International Realty līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs. „Bieži sastopami ir arī citi šķēršļi – objekts nav nodots ekspluatācijā; īpašnieks ir šķiršanās procesā, nav sastādīts pirmslaulību līgums, otra puse nesniedz piekrišanu pārdot; ir vēlēšanās pārdodot saņemt nodokļu atvieglojumus, taču nav vēlēšanās ņemt vērā nianses deklarēto personu jautājumos. Pēdējā laikā samērā izplatīts gadījums ir pārdošanas cenas nesaskaņošana ar banku. Pārdevējs un pircējs ir vienojušies, taču objekts ir ieķīlāts bankā un banka par šādu cenu pārdot neļauj.”
Vēsturiski nepastāv nekustamā īpašuma kā tāda vērtība. Specifiska mentalitāte.
Pieņemot lēmumu pārdot nekustamo īpašumu, cilvēks grib izpildīt noteiktus uzdevumus – mainīt dzīves apstākļus, gūt maksimālu peļņu vai ātri iegūt naudas līdzekļus. Saprotamas un pamatotas vēlmes saskaras ar specifisko latviešu mentalitāti. Latvieši vienmēr un visiem ir gatavi paziņot, ka iegādājušies īpašumu, taču bieži vien nevēlas atzīt saviem paziņām, ka to pārdod. „Pastāv stereotips – ja tu pārdod, tātad tev iet slikti. Tā rezultātā īpašnieks nosauc nereālu summu cerībā, ka īpašums tomēr netiks pārdots,” norāda uzņēmuma Real Estate Jurmala valdes loceklis Igors Daņiļēvičs.
Nekustamā īpašuma cena tiek noteikta pēc principa „es tā gribu”.
Pieņemot lēmumu pārdot nekustamo īpašumu, saimnieks bieži vien jau zina, cik grib par to saņemt. No gaisa ņemti cipari ir jāpārbauda. Par nekustamā īpašuma tirgus katalizatoru parasti tiek izmantots ss.lv sludinājumu dēlis. Šeit viņš redz, ka viņa īpašumam līdzīgs objekts tiek pārdots par tādu cenu, kāda viņam pat sapņos nerādītos.
„Šāda veida portālos 30% sludinājumu ir blefs, kur neviens ne par ko neatbild. Jo informāciju var ievietot jebkurš cilvēks vai uzņēmums – tāds pats uz miljoniem cerošais, neprofesionāls mākleris, praktiski ikviens. Nekustamā īpašuma cena vienmēr tiek noteikta atbilstoši tirgus situācijai pēc noslēgtajiem darījumiem, nevis portālā piedāvātajām cenām. Prakse liecina, ka ievietoto piedāvājumu cena parasti ir 25 – 30% augstāka par „reālo pārdošanas cenu”,” piebilst I. Daņiļēvičs.
Dārgs remonts tiek iekļauts nekustamā īpašuma cenā.
Dārgs nekustamais īpašums, kurš savā laikā iegādāts personīgajām vajadzībām, parasti tiek iekārtots atbilstoši personīgajiem priekšstatiem par gaumi. Šajā nolūkā tiek pieaicināts dizainers, veikti vērienīgi remontdarbi, pirktas ekskluzīvas stila mēbeles. Tas nav nekas slikts līdz brīdim, kad īpašnieks izlemj šo objektu pārdot.
„Nosaucot summu, viņš tajā ietver mēbelēs, dizaina smalkumos un remontā ieguldītos līdzekļus. Un, ja potenciālais pircējs vēl var atteikties no mēbelēm, tad remonts iet „pa virsu”. Taču katram cilvēkam ir savi priekšstati par gaumi un krāsu. Iegādājoties īpašumu, investors skatās uz atrašanās vietu, tehnisko stāvokli, bet nekādā gadījumā ne uz dizaina smalkumiem – viņu kā pircēju tādas nianses neinteresē,” stāsta Baltic Sotheby`s International Realty līdzīpašniece Ilze Mazurenko.
Jēdzienu nekustamā īpašuma „saimnieks” un „pārdevējs” izpratnes maiņa.
Ar preču izplatīšanu un pārdošanu visā pasaulē un visās nozarēs nodarbojas nevis ražotāji, bet gan izplatītāji un pārdevēji, tas ir, speciālisti un profesionāļi. Neskatoties uz informācijas tehnoloģiju attīstību, informācijas pieejamību, tostarp arī pasaules tirgos, Latvijas nekustamā īpašuma tirgū valda sen pagājušu laiku noskaņa un priekšstati. Nekustamais īpašums ir tāda pati prece kā visas citas. Tomēr īpašuma saimnieki joprojām uzskata, ka spēj piedāvāt savu preci paši. Dažos gadījumos viņi piesaista darbam speciālistu, taču nenoslēdz ar viņu līgumu, darbojoties pēc principa – „atvediet man klientu, un es parakstīšu līgumu”.
„Tā rezultātā ne nekustamā īpašuma aģentam, ne īpašniekam nav noteiktu saistību vienam pret otru. Neviens ne par ko neatbild, un rezultāts parasti ir vienāds ar nulli,” norāda uzņēmuma NIRA Fonds valdes locekleJevgēnija Markova. Pēc ekspertes domām vienīgais pareizais lēmums ir piesaistīt speciālistu uz līgumattiecību pamata. „Dokumentā jāparedz viss – darījuma summa, termiņi, kā arī tas, ko nekustamā īpašuma saimnieks var prasīt no pārdevēja,” iesaka J. Markova.
Saskaņā ar Vestarda Rozenberga teikto ir izveidojusies diezgan nopietna situācija. „No vienas puses ir pieprasījums, no otras – piedāvājums. Taču darījumi pārtrūkst. Atkārtoti saskaroties ar šāda veida problēmām, pircēji būs spiesti meklēt investīciju objektus citās valstīs. Pieprasījuma samazinājums automātiski novedīs pie stagnācijas un nekustamā īpašuma cenu krituma,” norāda V. Rozenbergs.
Pēdējais darījums – Dursupes muiža Talsu rajonā – zemesgrāmatā reģistrēts pērn. Baltic Sotheby’s International Realty eksperti uzskata, ka šie produkti ir un paliek gabalprece. Tie reti kļūst par spekulāciju objektu un ir paredzēti tikai tiem, kuriem ir attiecīgs dzīvesveids. Tādēļ pieprasījums pēc tiem arī turpmāk nepārsniegs 1 – 2 objektus gadā.
Latvijā visus nekustamā īpašuma objektus, kuri uzskatāmi par tirgus nišas preci, var nosacīti iedalīt vairākās grupās. No vienas puses tās ir pilis un muižas, kuras uzskatāmas par kultūrvēsturisko mantojumu, bet no otras – jaunas un renovētas mednieku saimniecības. Vēl viena grupa ir tā saucamie „transformeri” – objekti, kuri šobrīd kalpo kā dzīvesvietas, taču iepriekš veikuši pavisam citu funkciju. Pie tiem pieskaitāmas, piemēram, dzirnavas vai mākslīgā sala, kura savā laikā izveidota, lai ierīkotu attīrīšanas būves, bet tagad pārvērsta par ekskluzīvu objektu dzīvošanai ar savām akvatorijām un piestātnēm.
„Kad pircējs pie mums atnāk, viņš parasti jau zina, ko tieši vēlas,” komentē uzņēmuma Baltic Sotheby’s International Realty valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs. „Vai nu izmantot objektu kā personīgo dzīvesvietu, vai attīstīt papildu uzņēmējdarbību, piemēram, audzējot noteiktu dzīvnieku sugu vai nodarbojoties ar medībām. Turklāt Latvijas lauksaimniecības un mežsaimniecības tradīcijas to ļauj. Mums nav bijis tādu gadījumu, kad pircējs nebūtu atradis to, kas viņam vajadzīgs.”
Saskaņā ar viņa teikto, Latvijā ārvalstu pilsoņiem netiek noteikti ierobežojumi attiecībā uz to, cik daudz vēsturiska nekustamā īpašuma tie var iegādāties, kā tas ir, piemēram, Somijā. Uz ārvalstu pilsoņiem attiecas tikai Aizsargjoslu likuma panti. „Turklāt, pircējiem ir jārēķinās ar uzturēšanas un pārvaldīšanas jautājumiem. Šādi objekti parasti atrodas tālu ārpus pilsētas infrastruktūras robežām. Attiecīgi jau iepriekš ir jāparūpējas par veselu īpašuma pārvaldes sistēmu,” norāda V. Rozenbergs.
Runājot par cenu, tā, kā jebkurai nišas precei, ir individuāla un subjektīva. „Šādas klases objektu tirgū nav daudz – aptuveni 50, bet darījumi tiek veikti maksimums 1 – 2 gadā,” stāsta Baltic Sotheby’s International Realtylīdzīpašniece Ilze Mazurenko. „Objekts ir vienīgais savā kategorijā, un ar to tas ir unikāls. Un tik reti pārdošanas gadījumi neļauj mūsu darbā izmantot standarta vērtēšanas salīdzinājuma metodi.”
Netipiska nekustamā īpašuma tirgus cenu atspoguļojums
Pilis – no 3,5 līdz 5 milj. eiro.
Mednieku saimniecības – ~1,5 milj. eiro.
Muižas – no 90 tūkst. līdz 5 milj. eiro.
Ārvalstu pilsoņi joprojām aktīvi interesējas par nekustamā īpašuma iegādi Latvijā, un viens no veicinošajiem faktoriem ir iespēja iegūt pagaidu uzturēšanās atļauju (PUA). Saskaņā ar Latvijas ekspertu prognozēm šī gada beigās darījumu skaits ar mērķi iegūt PUA Latvijā pārsniegs 3000 – vairāk nekā 600 milj. eiro apmērā. Krievijas nekustamā īpašuma nozares profesionāļi pieļauj, ka šādas līdzpilsoņu veiktās investīcijas jau ir sasniegušas augstāko punktu un ir nostabilizējušās. Vienlaikus, ārvalstnieki joprojām Latviju uzskata par dzīvošanai piemērotāko Baltijas valsti. Par to Latvijas un ārvalstu nekustamā īpašuma nozares speciālisti runāja seminārā, kuru organizēja uzņēmums Baltic Sotheby’s International Realty, kas 2013. gada pavasarī atzīmē savas darbības Baltijas reģionā 3 gadu jubileju.
Šo semināru uzņēmums Baltic Sotheby’s International Realty rīkoja otro gadu pēc kārtas. Šī pasākuma mērķis ir noskaidrot, kam ārvalstu pircēji dod priekšroku, iegādājoties nekustamo īpašumu Latvijā. „Šobrīd premium klases nekustamā īpašuma tirgus ir aktīvs. Tādēļ mums ir ļoti svarīgi noskaidrot patērētāju vajadzības,” norāda uzņēmuma Baltic Sotheby’s International Realty valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs.
„Darījumu skaits ar mērķi iegūt PUA pastāvīgi pieaug – no 79 darījumiem 2010. gadā līdz 1012 pagājušogad. Saskaņā ar mūsu aptuvenajām prognozēm darījumu kopskaits 2013. gadā var sasniegt 1300, sastādot apmēram 252 milj. eiro. Savukārt laika posmā no 2010. gada jūlija, kad stājās spēkā izmaiņas Imigrācijas likumā, līdz 2013. gada beigām – 3060 un attiecīgi 613 milj. eiro apmērā,” stāsta juridiskā biroja АО Padva un Partneri Baltija(Rīga, Latvija) juriste un valdes locekle Liene Klementjeva. Saskaņā ar viņas teikto, uz 2013. gada maiju Latvijā bija noslēgti 2115 darījumi, tostarp 1178 ar nekustamo īpašumu Rīgā, 671 – Jūrmalā un 266 – citos Latvijas reģionos.
Uz 2013. gada maiju bija iesniegti 6249 pieteikumi, lai saņemtu uzturēšanās atļaujas. Uzturēšanās atļauju pretendentu sastāvs pēc pilsonības ir šāds: Krievija – 4573, Ukraina – 489, Kazahstāna – 331, Baltkrievija – 158, Ķīna – 206, citas NVS valstis – 358, citas valstis – 134.
Saskaņā ar V. Rozenberga teikto, šī pasākuma laikā ārvalstu partneri kārtējo reizi norādīja uz Latvijas imigrācijas programmas priekšrocībām salīdzinājumā ar, piemēram, Spānijas programmu. Viņi runāja arī par Baltijas pērles – Jūrmalas unikālo klimatu. „Trešdaļu jeb 32% pieteikumu iesnieguši klienti, kuri vēlas iegādāties nekustamo īpašumu par cenu virs 200 – 350 tūkstošiem eiro lielākoties Rīgā un Jūrmalā,” komentē uzņēmuma Baltic Sotheby’s International Realty valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs.
„Interesanta ir mūsu lietuviešu un igauņu partneru pieredze darbā ar pircējiem no NVS. Piemēram, premiumklases nekustamais īpašums, kurš atrodas kūrortpilsētās Druskininki un Palanga, ir ļoti populārs Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņu vidū. Pirmajā gadījumā viņus piesaista attīstītā infrastruktūra ar daudzajām atpūtas iespējām un ilggadējās ārstniecisko sanatoriju tradīcijas, otrajā – ārkārtīgi ērtā aviosatiksme starp Maskavu un Lietuvas kūrortpilsētu,” stāsta Baltic Sotheby’s International Realty līdzīpašniece Ilze Mazurenko. „Turpretim Igauniju ārzemnieki uzskata par valsti, kura ir vairāk piemērota biznesam. Mūsu kolēģi atzina, ka Igaunijas ministrijās ir mazāk birokrātijas, nodokļu dienesta mājaslapa ir pieejama krievu valodā, bankā dokumentus izskatīšanai pieņem arī krievu valodā. Turklāt tādu investīciju projektu kā viesnīcu līdz 10 milj. eiro vērtībā Tallinā ir palicis maz, tādēļ ārzemnieki vērš savus skatienus uz līdzīgiem objektiem Rīgā.”
Semināra ietvaros dalībniekiem vienlaikus bija iespēja arī iepazīties ar premium klases nekustamā īpašuma objektiem Rīgā un Jūrmalā. Viesi atzina, ka visiem apskatītajiem projektiem ir raksturīga daudzveidība, kvalitāte un ekskluzivitāte, kas dod iespēju pircējiem no Krievijas un citām valstīm izvēlēties savam dzīves stilam piemērotāko vietu un objektu.
Premium klases apartamentu īres piedāvājumu trūkuma dēļ klusajā centrā un Vecrīgā potenciālie īrnieki ir spiesti apsvērt alternatīvu – dzīvokļus jaunajos projektos ārpus centra. Savukārt apstākļu „liels pieprasījums un konkurss „Jaunais vilnis”” rezultātā Jūrmalā tiek slēgti nestandarta darījumi par neiedomājamām cenām.
Pieprasījums pēc premium klases dzīvokļiem Rīgā pārsniedz piedāvājumu. Potenciālos īrniekus interesē klasika – izremontēti dzīvokļi renovētās ēkās klusajā centrā. Uzņēmuma Baltic Sotheby’s International Realty eksperteEvita Pudane apgalvo, ka šādu piedāvājumu skaits nav pietiekošs. Tādēļ potenciālie īrnieki vērš savus skatienus arī uz jaunajiem projektiem ārpus galvaspilsētas centra.
Īrnieku budžets objektiem ar divām līdz trim guļamistabām ir attiecīgi 1200 – 3000 eiro jeb 10 – 12 eiro/m2 mēnesī. Viņi interesējas par īri uz laika posmu no gada un ilgāk ar iespēju pagarināt līgumu.
„Potenciālo īrnieku prasības ir samērā augstas. Tādēļ iegūst tie īpašnieki, kuri ir gatavi uz saprātīgiem kompromisiem – vai nu tā būtu īres maksa, vai īrnieka vēlme nomainīt dīvānu vai lustru uz īpašnieka rēķina. Ja dzīvokļa cenas un kvalitātes attiecība ir adekvāta, dzīvoklis tiek izīrēts maksimums mēneša laikā,” savos novērojumos dalās Evita Pudane.
Jūrmalai šogad raksturīga rosīga celtniecība. „Jūrmalā aktīvi tiek būvēti jauni projekti, daudzi atrodas noslēguma stadijā. Nākamvasar Jūrmalā gaidāms apartamentu īres tirgus apjoma pieaugums. Tomēr prognozējam, ka jaunu objektu rašanās nemainīs cenu situāciju. Kūrortpilsētā joprojām trūkst kvalitatīvu dzīvokļu, un tas nozīmē, ka cenas paliks iepriekšējo gadu līmenī – apmēram 5000 – 6000 eiro mēnesī,” stāsta uzņēmuma Baltic Sotheby’s International Realty līdzīpašniece Ilze Mazurenko.
Pēc viņas teiktā, konkurss „Jaunais vilnis” arī šogad uz neilgu laiku ir noteicis īres tirgu Jūrmalā. Milzīgā šī pasākuma popularitāte un kvalitatīvu piedāvājumu trūkums dažkārt kalpo par iemeslu nestandarta gadījumiem. „Mēs nesen noslēdzām darījumu par mājas izīrēšanu uz nedēļu (jauno izpildītāju konkursa laikā) par vairāk kā 25 tūkstošiem eiro,” piebilst Ilze Mazurenko.
Kopumā īres tirgus Jūrmalā šī gada vasarā praktiski nav mainījies un ir saglabājis iepriekšējo gadu tendences. Īrnieki ir galvenokārt ģimenes ar bērniem, kas dzīvo pastāvīgi un ģimenes galva uzturas nedēļas nogalēs. Īrnieki pārsteigti par augstajām cenām un to, ka nekustamais īpašums, kuru viņi apskata, dažkārt nav sagatavots nodošanai īrei. Tas parasti novērojams gadījumos, kad īpašnieki piedāvā mājokli, kurā paši dzīvo.
Potenciālie īrnieki pievērš uzmanību arī citām niansēm, piemēram, komunālajiem pakalpojumiem. „Tos ieteicams uzreiz iekļaut īres maksā. Tā var būt arī nedaudz augstāka, jo cilvēks, kurš par atpūtu Jūrmalā ir gatavs atdot 10 – 15 tūkstošu eiro, ir pelnījis nedomāt par ikdienas sīkumiem,” norāda Ilze Mazurenko.
Pasaules pieredzi industriālo teritoriju pārplānošanā Rīgā veiksmīgi sāka izmantot 15-20 gadus atpakaļ, kad sabiedrība nonāca pie atziņas, ka pamestie industriālie objekti patiesībā ir izcila vieta investīcijām. Šobrīd tajos atrodas muzeji, mākslas galerijas, daudzfunkcionāli kompleksi ar izklaides centriem, mājokļiem un birojiem. Viens no jaunākajiem šāda veida projektiem ir Lakeside, kas atrodas kādreizējās Jaunciema papīrfabrikas teritorijā Ķīšezera krastā. Blakus esošā ūdenstilpne, kā arī saņemtā atļauja daudzstāvu ēku celtniecībai un augstā apbūves intensitāte ir projekta galvenās priekšrocības, uzskata elitārā segmenta nekustamo īpašumu tirgus eksperts, kompānijas Baltic Sotheby’s International Realty līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs.
Pasaules prakse liecina, ka daudzi prestižie biroji, dzīvokļi un saloni atrodas nevis mūsdienīgās jaunbūvēs, bet gan kādreizējo rūpnīcu un fabriku telpās. Latvijā starptautiskā pieredze industriālo objektu pārplānošanā likta lietā, kad, attīstoties tirgus ekonomikai, daudzas rūpnīcas, kas savulaik tika uzceltas, neievērojot ekoloģiskos faktorus, pārtrauca savu darbību.
Patlaban visus pārplānotos industriālos objektus Latvijā var iedalīt četrās kategorijās – tirdzniecības un biroju kompleksi, dzīvojamās mājas, atpūtas un loģistikas centri. Mūsdienās tie harmoniski iekļaujas pilsētvidē un infrastruktūrā, iegūstot ne vien jaunu funkcionālu nozīmi, bet arī estētisku vērtību.
Kā piemērus var minēt tapušo Ģipša fabriku (elitāri dzīvokļi Ķīpsalā), Sapņu fabriku (muzikālo priekšnesumu un atpūtas vieta), Māras dārzus (dzīvojamais komplekss) u.c.
„Jāpiemin arī Hamburgas piemērs - tur lielpilsētas centrā atrodas viens no slavenākajiem pārplānotajiem industriālajiem objektiem. Tagad arī Latvijā atkal ir aktivizējusies industriālo zonu apgūšana. Tiek atjaunoti iesaldētie, kādreiz apturētie projekti. Daži no tiem atrodas pilsētas centrā vai ūdenstilpņu tuvumā. Mūsdienās to atrašanās vieta ļauj izmantot šīs priekšrocības daudz kvalitatīvāk un daudzveidīgāk, nekā tiem esot industriāliem objektiem”, komentē Vestards Rozenbergs.
Šādu projektu vidū, pēc V. Rozenberga domām, ir arī projekts Lakeside. „Objektu ūdenstilpnes tuvumā, kur varētu uzcelt jaunu, ekoloģijas un vides prasībām atbilstošu kompleksu, Rīgā tikpat kā nav. Ķīšezera krastā esošā projekta Lakeside unikalitāti nosaka tā atrašanās vieta – vienīgā celtniecībai atvēlētā vieta ar augstu apbūves intensitāti – 110% un maksimālo ēku augstumu 5 stāvos, ko nosaka jauktais dzīvojamo un industriālo zonējumu statuss, kas reģistrēts Rīgas pilsētas attīstības plānā. Īpašums 330 m garumā robežojas ar ezera dienvidrietumu krastu un 240 metru garu rūpnieciska tipa betona piestātni. Piedāvātajam īpašumam blakus nesen ir uzcelta Jaunciema osta, kur tiek piedāvātas burāšanas un citu ūdens sporta veidu iespējas," komentē Vestards Rozenbergs.
Latvijas likumdošana un it īpaši nesen pieņemtais likums par teritoriālo attīstību dod iespēju vecajiem rūpnieciskajiem objektiem iegūt otru dzīvi. „Kā parādīja teritoriālās plānošanas profesionāļu konference, kas šī gada vasaras sākumā notika Rīgā, pašvaldību un attīstītāju sadarbība Latvijā kļūst arvien produktīvāka. Tas ļauj cerēt, ka rūpīgi izstrādātie projekti, kas tiek jau izmantoti veiksmīgākajos Eiropas projektos, var tikt realizēti arī Rīgā”, ir pārliecināts V.Rozenbergs.
Drīzumā visi Latvijas iedzīvotāji, kā arī nerezidenti, zemesgabalu īpašnieki un investori dažu minūšu laikā ar interneta palīdzību varēs saņemt izziņu par zemesgabala izmantošanu, noskaidrot, kādi apgrūtinājumi ir konkrētajam objektam, kā arī piedalīties jauna projekta sabiedriskajā apspriešanā, neizejot no mājām vai biroja. „TAPIS ir teritoriālās attīstības informācijas sistēma, ko Latvijā sāks izmantot 2014.gadā. Pateicoties TAPIS, informācija par zemesgabalu investīciju projektiem būs pilnīgāka, detalizētāka, patiesāka un pieejamāka”, norāda Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Ingūna Urtāne.
Tādējādi investoriem būs vieglāk pieņemt lēmumus, balstoties uz pārbaudītu informāciju no ticama avota.
Veiksmīgākie rekonstrukcijas projektu piemēri:
Ģipša fabrika. Kādreizējās ģipša fabrikas un kara laika veļas mazgātavas ēkā šobrīd atrodas elitāra līmeņa dzīvokļi.
Sapņu fabrika. Rekonstrukcijas rezultātā 1911.gadā celtā stikla fabrikas ēka kļuvusi par kultūras centru un vietu mākslinieku saskarsmei.
Dzelzceļa muzejs. Rīgas dzelzceļa muzejs atrodas 19.gadsimtā uzceltajā lokomotīvju remonta depo. Tiek izmantots dažāda rakstura pasākumu rīkošanai.
Māras dārzi. Dzīvojamais komplekss, kas atrodas bijušās lielākās zeķu fabrikas Aurora teritorijā.
VEF. Kādreiz lielākā Latvijas elektromehāniskā uzņēmuma teritorijā šobrīd atrodas klubi, viesnīcas un tirdzniecības centrs.
Alfa. Ražošanas apvienība ALFA uz Rīgas pusvadītāju aparātbūves rūpnīcas un mikroiekārtu zinātniski pētnieciskā institūta bāzes deva nosaukumu mūsdienīgam tirdzniecības centram, kas šobrīd atrodas šajā teritorijā.
Plašāka informācija par Lakeside projektu
http://www.balticsothebysrealty.com/lv/meklet-ipasumu/ZP05024
2.septembrī Baltic Sotheby’s International Realty Jūrmalas birojs darbu uzsācis jaunās telpās Jomas ielā 92.
„Mūsu birojs Jūrmalā ir aizvadījis jau ceturto sezonu. Šajā laikā ir iegūta liela jūrmalnieku uzticība – tiesības pārstāvēt savus īpašumus mums ir uzticējuši desmitiem Jūrmalas privātmāju un apartamentu īpašnieku. Strauji ir audzis klientu, sadarbības partneru, nekustamo īpašumu attīstītāju un investoru loks darbībai kūrortpilsētā un tās apkārtnē, tāpēc pāreja uz jaunām, plašākām telpām ir likumsakarīga nepieciešamība,” atzīst Baltic Sotheby’s International Realty valdes locekle Ilze Mazurenko.
„Lai gan vasaras kūrortsezona ir noslēgusies, aktivitāte Jūrmalā saglabājas arī pārējos gada mēnešos. Rudenī tiek slēgti vasarā iecerētie darījumi, tālredzīgākie viesi jau tagad izdara rezervācijas, plānojot atpūtu ne tikai nākamajā vasarā, bet jau 2013.-2014.gadu ziemas sezonā, kas Jūrmalā gadu no gada kļūst aktīvāka,” komentē Ilze Mazurenko. „Rudens mums ir darbīgs periods sadarbībā arī ar pašiem jūrmalniekiem: konsultācijas jautājumos, kā veiksmīgāk apsaimniekot savus īpašumus un plānot darījumus, līdzdalība topošu vai restaurējamu namīpašumu darbu procesā. Jāpiebilst, ka Jūrmalā ievērojami pieaug interese par īres iespējām, tāpēc mums ir īpašs gandarījums par tiem saimniekiem, kas novērtē profesionālu speciālistu pieredzi un mūsu piedāvājumu katram īpašumam piemeklēt īsto saimnieku un katram saimniekam – viņa dzīves stilam atbilstošu mājokli,” komentē Ilze Mazurenko.
Jaunais Baltic Sotheby’s International Realty Jūrmalas birojs ir iekārtots nupat restaurēta nama 1.stāvā Jomas ielā 92, kurš ir atguvis savu vēsturiski arhitektonisko spozmi un jau piesaista tūristu uzmanību. Nams atrodas Jūrmalas centrālajā vietā – Jomas un Turaidas ielu krustojumā, dažu simtu metru attālumā no „Dzintaru” koncertzāles un tā atrašanās vieta ir ērta gan autobraucējiem, gan kājām gājējiem. Līdzīgi arī citur pasaulē - piemēram, Spānijā, Grieķijā, Jaunzēlandē, Britu un Virdžīnijas salās, - Sotheby’s International Realty biroji tiek izvietoti kūrortu galvenajās gājēju ielās.
Baltic Sotheby’s International Realty birojs Jūrmalā tika atvērts 2010.gada 6.jūlijā un četrus gadus atradās netālu no jaunatvērtā biroja .
Rudens un ziemas periodā birojs apmeklētājiem darbdienās būs atvērts no plkst.10 līdz 18.00.
Septembrī nekustamo īpašumu tirgus oficiāli tiek paplašināts ar jaunu dzīvojamo kompleksu – „Panorama Rezidence”, par ko liecina SIA „Rossel” un ekskluzīvo nekustamo īpašumu kompāniju Baltic Sotheby’s International Realty noslēgtais savstarpējās sadarbības līgums. Augusta beigās noslēgtā vienošanās paredzBaltic Sotheby’s International Realty tiesības nodrošināt pārdošanas procesa organizēšanu.
Dzīvojamais komplekss „Panorama Residence” savu nosaukumu ieguvis īpašnieku maiņas rezultātā, atrodas Lielirbes ielā un ir lielā tirdzniecības kompleksa „Panorama Plaza” sastāvdaļa.
„Lai iespējami sekmīgāk realizētu mūsu īpašumā nonākušo objektu, uzskatījām par pareizāko sadarbībai piesaistīt profesionālu nekustamo īpašumu kompāniju, par kādu uzskatām Baltic Sotheby’s International Realty. Kompānijas starptautiskā pieredze un plašais aģentu tīkls visdažādākajās pasaules valstīs nodrošinās darījumu sekmīgu gaitu.” atzīmē SIA „Panorama Residence” valdes loceklis Uldis Kiršteins.
„Nekustamo īpašumu tirgū nonāk Lielirbes ielas 13.nama 120 dzīvokļi visdažādākajās platībās no 67 līdz 144 kvm. Ērtā atrašanās vieta, attīstīta infrastruktūra, jaunuzceltā nama kvalitatīvais aprīkojums un tā labiekārtotība veido arī attiecīgu īpašuma cenu – no 2100 EUR/kvm,’’ komentē nekustamā īpašuma eksperte, Baltic Sotheby’s International Realty līdzīpašniece un valdes locekle Ilze Mazurenko. „Šī nama acīmredzamās priekšrocības lielā mērā nosaka interesi kā Latvijas iedzīvotāju, tā arī ārvalstnieku vidū, - jau tagad – pavisam īsā laika periodā ir uzsākti vairāki darījumi, kā arī veikta rezervācija.”
Dzīvojamā kompleksa „Panorama Residence” ģeogrāfiskais novietojums ļauj sasniegt jebkuru pilsētas punktu dažu minušu laikā, kompleksā esošais tirdzniecības centrs nodrošina ērtu iepirkšanos un ikdienas pakalpojumu saņemšanu. Jaunuzceltajā namā, atbilstoši vismūsdienīgākajām prasībām, tiek veikta videonovērošana, ir diennakts apsardze, izbūvēta pazemes autostāvieta, labiekārtota piemājas teritorija, ierīkots bērnu rotaļu laukums un autostāvvieta nama viesiem.
Dzīvojamā kompleksa „Panorama Residence” trešā nama Lielirbes ielā 15 celtniecību plānots atsākt gada laikā.